ERP sistēma ir viena programma ar kopīgu datubāzi, kurā uzņēmums kārto finanses, noliktavu, iepirkumus, pārdošanu, klientus un atskaites, nevis glabā datus atsevišķās programmās un Excel failos. Saīsinājums cēlies no angļu valodas vārdiem Enterprise Resource Planning, latviski - uzņēmuma resursu plānošana. Mazam vai vidējam uzņēmumam ERP sistēmu parasti vajag tad, kad vieni un tie paši dati jāievada vairākās vietās un atskaites vairs nevar sagatavot ātri.
Ko ERP sistēma dara un kas ir ERP modulis
ERP sistēmas pamatdoma ir tāda, ka visam uzņēmumam ir viena datubāze. Klientu, preci vai rēķinu ievada vienreiz, un to pašu ierakstu redz pārdevējs, noliktavas darbinieks un grāmatvede. Kad pārdevējs izraksta rēķinu, noliktavas atlikums samazinās un vadītājs atskaitē uzreiz redz pārdošanu un peļņu.
ERP modulis ir sistēmas daļa, kas domāta vienai darba jomai. Parasti ERP sistēmā ir šādi moduļi: finanses un grāmatvedība, noliktava, iepirkumi, pārdošana, ražošana, loģistika, personāls un atskaites. Uzņēmumam nav jālieto visi moduļi: pietiek ar tiem, kas vajadzīgi tā darbam.
ERP sistēmas ir izaugušas no ražošanas plānošanas: 1960. gados radās MRP sistēmas, no tām attīstījās MRP II un pēc tam ERP, kas aptver visu uzņēmumu. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) lieto terminu "uzņēmuma resursu plānošanas programmatūra", bet citur raksta arī "uzņēmuma resursu plānošanas sistēma".
ERP, grāmatvedības programma un CRM: kāda ir atšķirība
Grāmatvedības programmā jau notikušus darījumus uzskaita kontos un sagatavo pārskatus un deklarācijas. ERP sistēmā ir arī viss, kas notiek pirms grāmatojuma: pasūtījumi, rēķini, noliktavas kustība, piegādes un klientu vēsture. Arī grāmatvedība ietilpst ERP definīcijā, tomēr ir uzņēmumi, kas to kārto atsevišķā programmā, kurai ERP nodod datus.
CRM sistēma ir šaurāka: tā domāta tikai potenciālajiem klientiem, darījumiem un saziņai ar klientiem. ERP sistēmā var būt CRM modulis, taču tās pamatā ir finanses, noliktava un pārdošana. Pēc CSP datiem 2026. gadā CRM lietoja 20,0% Latvijas uzņēmumu ar 10 un vairāk darbiniekiem, bet ERP - 39,3%. Ja jums galvenokārt jāsakārto darījumi un saziņa ar klientiem, noderēs ceļvedis Kas ir CRM sistēma.
Kad mazam vai vidējam uzņēmumam vajag ERP sistēmu
ERP sistēmu vajag tad, kad atsevišķas programmas un Excel faili sāk traucēt strādāt. To parasti var pamanīt pēc šādām pazīmēm:
- dati ir izkaisīti vairākās programmās un Excel failos, un vienu un to pašu klientu vai preci ievada vairākas reizes;
- noliktavas atlikumi programmā nesakrīt ar to, kas ir plauktā;
- atskaiti gatavo ilgi, un vadītājs skaitļus redz novēloti;
- rēķinos un piegādēs atkārtojas kļūdas, jo datus pārraksta ar roku;
- uzņēmums aug, bet programmas tam netiek līdzi.
Mazam uzņēmumam ar vienkāršiem procesiem, kurā nevienas no minētajām pazīmēm nav, ERP sistēma vēl var nebūt vajadzīga.
Par mazu un vidēju uzņēmumu šeit saucam to pašu, ko ES ieteikums 2003/361: mikrouzņēmumā ir mazāk par 10 darbiniekiem, mazā uzņēmumā - mazāk par 50, vidējā - mazāk par 250. Katrai grupai ir arī apgrozījuma vai bilances kopsummas robeža. Kā rāda CSP dati, 2026. gadā ERP lietoja 33,0% Latvijas uzņēmumu ar 10-49 darbiniekiem, 63,9% ar 50-249 un 96,1% ar 250 un vairāk darbiniekiem.
Mākonis vai savs serveris
ERP sistēmu var lietot mākonī, uzstādīt uz sava servera vai apvienot abus veidus hibrīda risinājumā. Par mākoņa ERP maksā abonēšanas maksu, serverus uztur un sistēmu atjaunina pakalpojuma sniedzējs, tāpēc uzņēmumam ir mazāk IT darba. Savs serveris prasa sākotnējus ieguldījumus un savu IT atbalstu. Maziem un vidējiem uzņēmumiem mākoņa ERP bieži der, jo nav jāuztur savs serveris.
Pirms izvēlaties mākoņa ERP, noskaidrojiet trīs juridiskus jautājumus:
- Grāmatvedības likuma 27. pants elektroniskos dokumentus ļauj glabāt Latvijā vai citā ES dalībvalstī, tāpēc pajautājiet, kurā valstī glabāsies jūsu dati.
- Mākoņa pakalpojuma sniedzējs, kas jūsu uzdevumā apstrādā klientu un darbinieku personas datus, ir apstrādātājs, un ar to jānoslēdz līgums pēc VDAR 28. panta. Līgumā apstrādātājs apņemas datus apstrādāt tikai pēc jūsu norādījumiem un pēc līguma beigām tos dzēst vai atdot.
- ES Datu akts, ko piemēro no 2025. gada 12. septembra, dod mākoņa un SaaS pakalpojumu klientiem tiesības pāriet pie cita pakalpojuma sniedzēja un saņemt savus datus plaši lietotā mašīnlasāmā formātā. No 2027. gada 12. janvāra par pāreju, arī par datu izvešanu, maksu prasīt vairs nedrīkstēs.
Ko pārbaudīt, izvēloties ERP sistēmu Latvijā
Latvijā daļa prasību grāmatvedības programmai ir noteikta Grāmatvedības likumā un MK noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Ja ERP sistēmā kārtosiet grāmatvedību vai glabāsiet attaisnojuma dokumentus, pārbaudiet, vai:
- ieraksti reģistros ir latviešu valodā (otru valodu drīkst lietot papildus);
- programmu lietojat ar licenci vai licences līgumu un tā ir nosaukta grāmatvedības organizācijas dokumentā;
- programmā var izveidot un uzturēt kontu plānu un datus var apskatīt ekrānā, izdrukāt un ierakstīt datu nesējā;
- datus var glabāt visu likumā noteikto laiku: grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas sarakstus un darba samaksas attaisnojuma dokumentus - 10 gadus, pārējos attaisnojuma dokumentus - ne mazāk par 5 gadiem (ja pāriesiet uz citu sistēmu, šie dati jāpaņem līdzi);
- datus var eksportēt mašīnlasāmā formātā, lai pēc vienošanās tos nodotu revidentam vai kontrolējošajai iestādei;
- sistēma sagatavo e-rēķinus XML formātā, kas atbilst PEPPOL BIS Billing 3.0 (PDF nav e-rēķins).
E-rēķinu dēļ jau tagad ir vērts paskatīties, ar kādu programmu izrakstāt rēķinus. Darījumos ar valsts un pašvaldību iestādēm e-rēķini ir obligāti kopš 2025. gada 1. janvāra, bet no 2028. gada 1. janvāra rēķins citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam jānoformē kā strukturēts e-rēķins. Termiņi un veidi, kā e-rēķinu nosūtīt, ir aprakstīti ceļvedī E-rēķini un PEPPOL.
Kā izvēlēties ERP sistēmu soli pa solim
- Aprakstiet, kā darbs notiek tagad: kas izraksta rēķinu, kur uzskaita atlikumus un kurus datus ievada vairākas reizes.
- Pierakstiet, ko gribat panākt, piemēram, precīzus atlikumus vai atskaites, kas nav jāliek kopā no Excel failiem.
- Izvēlieties, kurus moduļus vajag vispirms. Sāciet ar to, kas tagad traucē visvairāk, un pārējos pievienojiet vēlāk.
- Noskaidrojiet, kā sistēmu var savienot ar jūsu banku, e-veikalu un grāmatvedības programmu.
- Novērtējiet, cik ērti ar sistēmu ir strādāt, jo katru dienu to lietos ne tikai vadītājs, bet arī darbinieki.
- Izmēģiniet sistēmu ar saviem datiem: ar īstiem klientiem, precēm un viena mēneša rēķiniem.
Kārtību sistēma pati neieviesīs: ja uz jauno sistēmu pārnesīsiet klientu dublikātus un nesakārtotus cenrāžus, tie tur arī paliks. Tāpēc datus ir vērts sakārtot pirms pārejas.
Biežākie jautājumi
Vai ERP ir tas pats, kas grāmatvedības programma?
Nē. Grāmatvedības programmā darījumus uzskaita kontos, bet ERP sistēmā kārto arī pārdošanu, noliktavu, iepirkumus un klientus. Grāmatvedība var būt ERP modulis vai atsevišķa programma, kurai ERP nodod datus.
Vai ERP sistēma ir piemērota maziem uzņēmumiem?
Jā, ja dati jau ir izkaisīti vairākās programmās un tos nākas ievadīt atkārtoti. Mazam uzņēmumam ar vienkāršiem procesiem ERP sistēma vēl var nebūt vajadzīga.
Cik maksā ERP sistēma?
Cena ir atkarīga no tā, kādus moduļus izvēlaties, cik ir lietotāju, cik darba prasa ieviešana un vai sistēma strādā mākonī vai uz sava servera. Katru ABCD ERP maksas moduli var mēnesi izmēģināt bez maksas un bez līguma.
Vai ERP sistēma sagatavos e-rēķinus, kas būs obligāti no 2028. gada?
Tas par katru sistēmu jānoskaidro, pirms to izvēlaties. No 2028. gada 1. janvāra rēķins citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam jānoformē kā strukturēts e-rēķins - XML formātā, kas atbilst PEPPOL BIS Billing 3.0. ABCD ERP modulis "Rēķini" šādu XML failu sagatavo un pārbauda, un jūs to lejupielādējat vai nosūtāt e-pastā.
ABCD ERP moduļi un integrācijas
ABCD ERP ir mākoņa sistēma, kas sastāv no moduļiem, un uzņēmums ieslēdz tos, kas tam vajadzīgi. Visi moduļi strādā ar vienu klientu un piegādātāju reģistru un vienu preču katalogu ar cenrāžiem, kas aprakstīti lapā Klientu un preču datubāze.
Modulī Rēķini izraksta rēķinus, kredītrēķinus un avansa rēķinus un sagatavo PEPPOL BIS Billing 3.0 e-rēķina XML failu. Bankas izrakstu ielādē kā FiDAViSta vai camt.053 failu, un sistēma maksājumus pati sasaista ar klientiem un rēķiniem. Swedbank klientiem ar moduli Swedbank Gateway izraksti nonāk sistēmā automātiski. Modulī Noliktava atlikumus uzskaita pa vietām, un tos maina tikai rēķini un citi noliktavas dokumenti. Grāmatvedību var turpināt kārtot programmā Tildes Jumis: ar Tildes Jumis integrāciju uz to eksportē rēķinus un bankas rindas ar gataviem grāmatojumiem.
Visi ABCD ERP dati glabājas ES, un rezerves kopijas ir trīs vietās. ABCD var savienot ar praktiski jebkuru e-veikalu: PrestaShop veikalam ir gatavs savienojums, bet citus e-veikalus un sistēmas pieslēdz ar publisko API, kas aprakstīts lapā API integrācija.
Vai ERP sistēma jums der, vislabāk var saprast, ja to izmēģina ar saviem datiem. Piesakieties izmēģinājumam, un ABCD izveidos jūsu uzņēmuma kontu, kurā katru maksas moduli mēnesi var lietot bez maksas, bez līguma un kredītkartes.
Avoti
- VID: E-rēķini - kas tie ir un ieviešanas termiņi
- Grāmatvedības likums (likumi.lv)
- MK noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (likumi.lv)
- DVI skaidro: kādi ir apstrādātāja pienākumi un tiesības
- CSP: biznesa programmatūru izmantošana uzņēmumos
- Eiropas Komisija: ES Datu akta skaidrojums (angļu val.)