Pāriet uz galveno saturu

E-rēķini Latvijā: kas ir e-rēķins, termiņi, PEPPOL un kā tos nosūtīt

Atjaunināts


E-rēķins jeb strukturēts elektroniskais rēķins ir XML datne, ko grāmatvedības programma var nolasīt un apstrādāt bez cilvēka palīdzības, bet PDF rēķins, kas nosūtīts pa e-pastu, nav e-rēķins. Darījumos ar valsts un pašvaldību iestādēm e-rēķini Latvijā ir obligāti no 2025. gada 1. janvāra, bet uzņēmumu savstarpējos darījumos - no 2028. gada 1. janvāra. Ja rēķinu izrakstāt valsts vai pašvaldības iestādei, ko likums sauc par budžeta iestādi, no 2026. gada 1. janvāra e-rēķina dati jāiesniedz arī VID.

Šeit runa ir par rēķiniem, ko uzņēmumi izraksta cits citam un iestādēm, savukārt bankas e-rēķini, ar kuriem iedzīvotāji automātiski apmaksā komunālos rēķinus, ir pavisam cita lieta.

Kas ir e-rēķins un kas nav

Grāmatvedības likums strukturētu elektronisko rēķinu definē kā rēķinu, ko sagatavo, nosūta un saņem strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski apstrādāt. Praksē tā ir XML datne, kuras struktūra atbilst Latvijas nacionālajam standartam LVS EN 16931-1:2017 un PEPPOL BIS Billing 3.0 noteikumiem.

Rēķins Word, PDF, PNG vai JPG formātā nav e-rēķins, un tāds nav arī ieskenēts dokuments, kas nosūtīts pa e-pastu vai faksu. VID vadlīnijās teikts, ka PDF vai Word rēķins likuma prasībai neatbilst pat tad, ja tajā ir visi rekvizīti. Tur, kur likums prasa e-rēķinu, šāds rēķins nav attaisnojuma dokuments, uz kura pamata var maksāt.

Kad e-rēķinu saglabājat e-adresē, rodas divas datnes: XML, kas ir strukturētais e-rēķins, un PDF, ko var izlasīt cilvēks. MK noteikumi Nr. 877 prasa, lai e-rēķinu varētu parādīt ekrānā cilvēkam lasāmā formā un izdrukāt uz papīra.

Termiņi un uz ko tie attiecas

Ja kaut kur lasāt, ka e-rēķini starp uzņēmumiem ir obligāti jau no 2026. gada, šī informācija ir novecojusi. Saeima 2025. gada 5. jūnijā pieņēma Grāmatvedības likuma grozījumus, kas šo pienākumu pārcēla uz 2028. gada 1. janvāri, un tagad spēkā ir šādi termiņi:

  • No 2025. gada 1. janvāra e-rēķini ir obligāti darījumos ar valsts un pašvaldību iestādēm. Ja budžeta iestādes līgums noslēgts līdz 2024. gada 31. decembrim, e-rēķins ir obligāts ne vēlāk kā no 2026. gada 1. janvāra.
  • No 2026. gada 1. janvāra VID jāiesniedz dati par e-rēķiniem, kas izrakstīti budžeta iestādēm. Uzņēmumi no šī paša datuma drīkst brīvprātīgi iesniegt VID arī tos e-rēķinus, ko izraksta cits citam.
  • No 2028. gada 1. janvāra e-rēķini ir obligāti starp visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, un arī šo e-rēķinu dati jāiesniedz VID.

Līdz 2028. gada 1. janvārim e-rēķins starp uzņēmumiem ir brīvprātīgs. VID vadlīnijās ir piemērs: ja SIA 2026. gadā izraksta citai SIA rēķinu par remontdarbiem, e-rēķins nav obligāts, bet saimnieciskās darbības veicējam, kas tajā pašā gadā rēķinu izraksta pašvaldībai, tas jāsagatavo kā e-rēķins.

Ar uzņēmumu likums saprot ne tikai komercsabiedrības: pienākums attiecas arī uz individuālajiem komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ārvalstu uzņēmumu filiālēm un saimnieciskās darbības veicējiem, turklāt arī uz tiem, kas nav PVN maksātāji. Tas neattiecas uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, un rēķinus patērētājiem, piemēram, komunālos rēķinus dzīvokļu īpašniekiem, var izrakstīt tāpat kā līdz šim. E-rēķins jāizraksta gan par precēm, gan par pakalpojumiem, un preču pavadzīmi tas neaizstāj.

Vai pircējs ir budžeta iestāde, var pārbaudīt CSP ISK meklētājā pēc pircēja reģistrācijas numura. Pēc VID vadlīnijām iestādei jābūt piešķirtam kādam no šiem institucionālā sektora kodiem: S130110, S130120, S130150, S130160, S130170, S130310, S130320, S130340 vai S130400. Speciālās ekonomiskās zonas, kā arī ostu un brīvostu pārvaldes šajā sarakstā neietilpst.

Kā izrakstīt un nosūtīt e-rēķinu

E-rēķinu var izveidot trīs veidos: valsts e-adresē portālā Latvija.gov.lv, ar e-rēķinu pakalpojuma sniedzēja jeb operatora palīdzību vai savā grāmatvedības programmā. Par to, pa kādu kanālu e-rēķins nonāks pie pircēja, puses vienojas savā starpā: tā var būt e-adrese, operatora kanāls, sistēmu integrācija vai parasts e-pasts.

E-adreses veidlapa der tad, ja rēķinu nav daudz, jo katru rindu tajā ievada ar roku. Lai veidlapu lietotu, vajag aktīvu e-adreses kontu un kvalificētu eID, un, ja e-rēķinu nosūtāt valsts iestādei, tā kopija VID nonāk automātiski. Taču juridiskas personas, kas nav valsts iestādes, piemēram, divas komercsabiedrības, pa e-adresi pašlaik nevar nosūtīt viena otrai ne e-rēķinu, ne citu ziņojumu.

Ja partnerim nav e-adreses konta, rēķinu var izveidot e-adresē, lejupielādēt un nosūtīt pa e-pastu, bet tad XML datni paši augšupielādējat EDS. Tāpat ir, ja e-rēķinu sūtāt pa e-pastu no savas grāmatvedības programmas: datus VID iesniedzat paši - augšupielādējat XML datni EDS vai izmantojat VID e-rēķinu API.

VID iesaka pirms nosūtīšanas XML datni pārbaudīt Eiropas Komisijas e-rēķinu validatorā. Vienības cenas labāk noapaļot līdz veseliem skaitļiem vai divām zīmēm aiz komata, jo pēc PEPPOL noteikumiem rindu summas noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata.

Izrakstītu e-rēķinu izdzēst nevar: kļūdu labo ar kredītrēķinu, kurā norāda labojamā rēķina numuru, un arī kredītrēķinam jābūt strukturētam e-rēķinam.

E-rēķina iesniegšana VID piecu darbdienu laikā

E-rēķina dati VID jāiesniedz vienreiz un ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc dienas, kad e-rēķins nosūtīts. Dienas skaita no nākamās darbdienas, tāpēc rēķins, kas nosūtīts 2026. gada 1. jūnijā, VID jāiesniedz līdz 2026. gada 8. jūnijam.

Ja e-rēķinu sūtāt uz e-adresi, e-adreses sistēma to nodod VID automātiski. Dati automātiski nonāk VID arī tad, ja izmantojat operatoru, kura kanāls ir integrēts ar VID, vai programmu, kas savienota ar EDS API. Pārējos gadījumos XML datni augšupielādē EDS ar roku, katru rēķinu atsevišķi, un to drīkst darīt tikai persona ar paraksta tiesībām vai pilnvarota persona.

VID katru datni pārbauda ar antivīrusu un pārliecinās, ka tā atbilst Schematron noteikumiem un XSD shēmai. Noraidītie rēķini kopā ar kļūdu aprakstu ir redzami EDS sadaļās "Izsniegtie noraidītie" un "Saņemtie noraidītie", un, ja noraidītais rēķins jau iegrāmatots, to anulē ar kredītrēķinu un izraksta jaunu.

Ja piecu darbdienu termiņā neiekļaujaties, rīcība atkarīga no iemesla:

  • ja vainīga jūsu vai operatora sistēmas kļūme, par kavēšanos un tās iemeslu līdz nākamajai darbdienai pēc termiņa jāpaziņo VID sistēmā EDS, un e-rēķins jāiesniedz trīs darbdienu laikā pēc tam, kad kļūme novērsta;
  • ja kļūme ir VID risinājumā, e-rēķins jāiesniedz līdz nākamajai darbdienai pēc tam, kad VID kļūmi novērsis;
  • citos gadījumos VID sistēmā EDS jāpaziņo kavēšanās iemesls un periods, un e-rēķins jāiesniedz 30 kalendāro dienu laikā no brīža, kad iemesls konstatēts.

PEPPOL BIS Billing 3.0 vienkāršā valodā

PEPPOL BIS Billing 3.0 ir specifikācija, kas nosaka, kā tieši jāaizpilda Eiropas standarta EN 16931 e-rēķins, un to uztur organizācija OpenPeppol AISBL. Rēķins, kas sagatavots pēc šīs specifikācijas, atbilst arī EN 16931, un VID prasa, lai e-rēķini Latvijā atbilstu tieši tai.

Tehniski e-rēķins ir UBL 2.1 XML datne: parasts rēķins ir UBL Invoice, bet kredītrēķins ir UBL CreditNote ar tipa kodu 381. Katrā datnē ir specifikācijas identifikators CustomizationID ar vērtību urn:cen.eu:en16931:2017#compliant#urn:fdc:peppol.eu:2017:poacc:billing:3.0.

Latvija standartu EN 16931 nav papildinājusi ar saviem nacionālajiem noteikumiem, par PVN nav jāziņo reāllaikā, un patērētājiem e-rēķini nav jāizraksta.

Kā e-rēķinus sagatavo ABCD ERP

ABCD ERP modulis "Rēķini" no slēgta pārdošanas rēķina vai kredītrēķina izveido PEPPOL BIS Billing 3.0 e-rēķinu - UBL XML datni. Pirms datni var lejupielādēt vai nosūtīt, programma pārbauda, vai tā atbilst Latvija.gov.lv lauku ierobežojumiem un Latvijas noteikumiem, UBL 2.1 shēmai, EN 16931 un PEPPOL Schematron noteikumiem. Ja ir kļūdas, datni lejupielādēt vai nosūtīt nevar, un programma uzskaita, kas jāizlabo.

Gatavo XML var lejupielādēt, nosūtīt klientam kā e-pasta pielikumu tieši no programmas vai saņemt ar publisko API, kas ietilpst ABCD ERP pamatdaļā. Datus VID iesniedzat paši, piemēram, augšupielādējot XML datni EDS.

Ja rēķinu klientam sūtāt arī PDF formātā vai e-pastā, tajā var ielikt maksājumu saiti un QR kodu: klients rēķinu samaksā tiešsaistē, un pēc samaksas rēķins modulī "Rēķini" kļūst apmaksāts.

Biežākie jautājumi

No kura datuma e-rēķini ir obligāti starp uzņēmumiem?

No 2028. gada 1. janvāra e-rēķini ir obligāti starp visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, bet darījumos ar valsts un pašvaldību iestādēm e-rēķins ir obligāts jau no 2025. gada 1. janvāra.

Vai e-rēķins jāizraksta ārvalstu klientam?

Nē, ārvalstu klientam e-rēķins nav obligāts, bet to var lietot, ja puses par to vienojas. ES iekšējiem darījumiem obligāti e-rēķini un ziņošana gandrīz reāllaikā ir paredzēti no 2030. gada 1. jūlija.

Vai avansa rēķins jānoformē kā e-rēķins?

Ne vienmēr: ja avansa rēķinu sūtāt potenciālajiem klientiem mārketinga nolūkā, e-rēķins nav obligāts. Gala rēķins nav vajadzīgs, ja avansa rēķins starp uzņēmumiem izrakstīts kā e-rēķins un pilnībā samaksāts un ja piegādi apliecina cits dokuments, kurā ir atsauce uz pilno samaksu.

Vai e-rēķini aizpilda PVN deklarāciju automātiski?

Nē, e-rēķini nemaina ne prasības PVN rēķinam, ne PVN deklarācijas iesniegšanas kārtību. EDS sadaļas PVN 1-I un PVN 1-III var iepriekš aizpildīt ar PVN e-rēķinu datiem, nospiežot pogu "Ielasīt e-rēķinu datus", taču tas nav obligāti.

Cik ilgi jāglabā e-rēķini?

Glabāšanas noteikumi nemainās: attaisnojuma dokumentus glabā, kamēr tie vajadzīgi, lai darījumu varētu izsekot, bet ne mazāk kā piecus gadus.

Ja gribat redzēt, kā ABCD ERP no jūsu rēķina izveido un pārbauda PEPPOL e-rēķinu, piesakieties izmēģinājumam: moduli "Rēķini" var mēnesi lietot bez maksas.

Avoti